Par labajām un pietiekami labajām mammām...

Pēdējā laikā tads kā modes kliedziens daudzos žurnālos un blogos izskan teksti un frāzes par to, ko nozīmē būt labai mammai. Un bieži vien lasu frāzi: Tu esi vislabākā mamma saviem bērniem!
Man, šodien pastaigājoties ar mazo meitiņu, radās doma, ka neesmu vis es vislabākā mamma. Un es pat neesmu laba mamma. Patiesībā es bieži esmu slikta mamma, jo es tik daudzas reizes kļūdos, esmu nogurusi, brīžiem nesavaldīga, citreiz liekas, ka nepavadu pietiekami daudz laika ar saviem bērniem, jo pusi dienas stāvu pie plīts vai kaut ko kārtoju..Bet..ar visu to es saprotu, cik ļoti man vajag Jēzus žēlastību, ka tikai kopā ar Viņu ejot, saņemot spēku no Viņa un Viņa piedošanu es varu turpināt iet tālāk, turpināt darīt sev tik svarīgo uzticēto darbu- audzināt savas meitas. Varbūt šī atklāsme man palīdzēja saprast, ka bez Jēzus es neesmu nekas. Arī bieži vien pēc kādiem konfliktiem ar vecāko meitu runājot, stāstu viņai, cik ļoti mammai ir vajadzīgs Jēzus. Lai viņā veidojas izpratne, ka mammai Viņš ir vēl aizvien vajadzīgs. Mamma nav perfekts, nevainojams cilvēks. Dievs ir perfekts un Viņa spēkā es varu turpināt iesākto. Viņa žēlastībā man ir doti bērni, un uzticēta viņu audzināšana. Bet tas, kas ir mans vislielākais palīgs, mierinātājs un spēka devējs, tas ir un paliek Jēzus- mūžīgā klints.

Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās."
 2. Kor.12:9