Zvaigzne austrumos

Jau atkal pienācis tas gada laiks, kad sākusies akcija "Zvaigzne austrumos". Mūsu ģimene tajā piedalās jau trešo gadu.
Kādu dienu ienāca prātā pārdomas, kāpēc mūsu ģimene arī izvēlējās iesaistīties.
Atceros sevi- kad biju maza meitenīte. Gāju draudzē, kurā arī ik gadu uz Ziemassvētkiem katrs saņēmām kasti no Zviedrijas ar dažāda veida lietiņām- nu gluži kā esam aicināti darīt tagad. Un es atceros to prieku sirdī, jo visas no šīm lietām bija ļoti noderīgas un arī iepriecinošas.
Arī es un daudzi citi bērni toreiz augām tajā laikā, kad nebija viegli ar ikdienas lietām. Kur nu vēl, ja būtu pa vidu tam visam jāpiedzīvo kara šausmas.
Tāpēc man sirdī bija rūpēties, kaut mazlietiņ par šiem bērniem, kaut par mazumiņu, bet tomēr. Un ja daudziem cilvēkiem tas ir sirdī, tad kopā sanāk parūpēties jau par daudziem tūkstošiem bērnu. Protams, tas nekad neaizstās viņiem normālus dzīves apstākļus un ģimeni, bet tas var būt kā sīks iepriecinājums, kā pagrieziena punkts, ka kādam RŪP...
To pašu cenšos mācīt arī savām meitām, cerībā, ka arī viņas savā dzīvē šo tradīciju turpinās. Parūpēties. Par kādu, kam iet grūti. Par kādu, kas ir vājāks. Ienest kaut nelielu saules stariņu ikdienā.:)


„Mīliet cits citu, tāpat kā Es jūs esmu mīlējis.." /Jēzus/