Kad jāslimo...

Pēdējo mēnesi mūsu ģimenes meitenes ir izslimojušās. Labi, ka ne ļoti nopietni, bet jāatzīst, ka katra slimošana ienes savas korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan arī māca vēl lielāku pacietību, izturēšanu un paļāvību uz Dievu. Tātad, kad meitenes beidzot veselas, tad pienāk mana kārta :D Arī es jau vairākas nedēļas paklepoju, bet ne tā gluži nopietni un tad- pēc pēdējās nedēļas, kad bija ekstra daudz darāmā un beigās arī par maz miega, atkal saslimu ar strutaino angīnu. Paldies Dievam, ļoti vieglā formā, jo uzreiz, kā sajutos slikti, sāku ārstēties. Es, protams, priekšroku dodu pēc iespējas dabīgākiem līdzekļiem, lai ārstētu gan sevi, gan bērnus un vīru, un arī šoreiz, vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl aizvien baroju ar krūti, ārstējos ar savu superlīdzekli- ēdamkaroti ūdeņraža pārskābes uz glāzi ūdens, un tā vairākas reizes dienā skaloju kaklu ar to. Rezultāts ir ļoti labs, jo strutas ir praktiski pazudušas. Esmu priecīga, jo vismaz nav jādzer antibiotikas, kas vienmēr manu pašsajūtu pasliktina vēl vairāk. Protams, antibiotikas ir vajadzīgas, bet tikai tādos gadījumos, kad varbūt ir dziļi tā slimība ielaista.
Meitenēm ārstēšanā izmantoju tīras askorbīnsābes pulverīšus, kā arī priežu čiekuru sīrupu kopā ar svaigi rīvētu ķiploku- superantibiotiķi! Tā nu, cerībā, ka Dievs mani nes, eju uz priekšu un turpinu veseļoties!

"Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs, svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas." /34.Psalms, 9. pants/