Brīžiem uznāk sajūta, ka vajag taču visam būt sakārtotam un iet kā pēc saraksta, gan saviem darbiem, gan bērnu pienākumiem..bet..nu labi, tikai ar noteikumu, ja tas ir sabalansēti ar atpūtu. Atpūta ir ļoti, ļoti nozīmīga. Tā, varētu teikt, ir pat viena no prioritātēm dzīvē. Jo neatpūties cilvēks nav efektīvs, ne ģimenē, ne kur citur.
Kā tad mūsu ģimene un personīgi es- 3 bērnu mamma- atpūšas?
Mūsu nozīmīgākais un lielākais atpūtas izbrauciens ir tad, kad vīram-tētim ir atvaļinājums. Katru gadu ieplānojam braucienu kaut kur prom no mājām, lai varam tiešām baudīt un atpūsties. Nedomāt par ikdienas drēbju kalniem, ēst gatavošanu, mājas kārtošanu un to, ka jāved bērni speciāli ārā (jo, dzīvojot pilsētas centrā, kur sētai nav apkārt žogs, vismaz ar jaunāko vēl man ir jāiet īpašās pastaigās).. Tas ir lielisks laiks atjaunoties un atpūsties arī mums kā vīram un sievai..Kamēr berni guļ..jo, mājās esot, kāds vienmēr izdomās, ko varētu padarīt.
Pirms 3 gadiem braucām kopā uz Zviedriju, pagājušo un šo gadu atpūtāmies Ziemeļkurzemē, ciematiņā pie jūras. Jo sapratām, ka ciemošanās tipa atpūtas nav īsti priekš mums. Mums ir vajadzīgs laiks, ko ziedot viens otram, atjaunoties tieši mūsu ģimenītē, neveltot laiku citiem, ko darām jau ikdienā. Tātad, atpūta tikai mums pieciem.
Šis laiks šogad bija tiešām brīnišķīgs. Augām dienām dzīvojāmies mežā, ēdot mellenes, kas tur bija kā uz klājiena..Devāmies mazos izbraukumos uz Slīteres nacionālā parka taku un Kolkas ragu. Bija tik skaisti. Un bērni pat nevienu ērci nedabūja, katru dienu vismaz 2 stundas esot mežā..Lai gan..es arī neesmu bailīga, mani ērces nebiedē. Pati dabūju divas, maziņas, ko izdevās laicīgi izvilkt.
Foršākais, ka varējām ar vīru baudīt vismaz 2 stundas divatā, kamēr bērni gulēja. Tas bija laiks, kad dzērām kafiju un lasījām Bībeli, lūdzām, un atjaunojām attiecības..Ikdienā tik ļoti tam pietrūkst laika, jo gandrīz kā vāvere ritenī esi, skrienot uz visām pusēm. Protams, vienmēr ir jādomā par savām prioritātēm. Vai tā veļa u.c. lietas tev tieši tajā brīdī ir svarīgākas par savu mīļoto cilvēku.
Atgriežoties mājās, daudzas lietas ir skaidrāk sakārtojušās prātā. Nāksies tikai nedaudz pielikt pūles, lai to kārtīgi ieviestu ikdienā. Piemēram, turpināt šo laiku tikai divatā. Jo mājās jau nekas neatšķiras- mūsu bērni katru dienu guļ apmēram 2 stundas vienlaicīgi. Un bieži tas iekrīt tieši laikā, kad vīrs pārnāk mājās no darba :)
Gribas kārtīgāk atsākt kopīgo Bībeles lasīšanu, ko kaut kā, slinkuma dēļ, esam atstājuši novārtā :( Tagad iesākām plānu par lūgšanu, kas mums abiem mūsu Bībeles aplikācijā ir. Pārrunājam to, kas uzrunā un aizlūdzam gan viens par otru, gan par citiem.. Turpinām dzīvot, nu jau drīz jaunajā mācību gadā būs atkal jauni izaicinājumi, kā pārplānot atpūtas brīžus sev un bērniem :) Par savu atpūtu laikam uzrakstīšu citu reizi, jo šoreiz gari sanāca! Svētīgi!
" Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats." /5. Moz.5:14/
